latviešu » čehu | 18 [astoņpadsmit] | Mājas uzkopšana

18 [osmnáct] Úklid

Šodien ir sestdiena.	Dnes je sobota.
Šodien mums ir laiks.	Dnes máme čas.
Šodien mēs uzkopjam dzīvokli.	Dnes uklidíme byt.
Es uzkopju vannas istabu.	Já uklidím koupelnu.
Mans vīrs mazgā mašīnu.	Můj manžel umyje auto.
Bērni tīra divriteņus.	Děti umyjí kola.
Vecmāmiņa aplej puķes.	Babička zalije květiny.
Bērni uzkopj bērnu istabu.	Děti si uklidí dětský pokoj.
Mans vīrs sakārto savu rakstāmgaldu.	Můj manžel si uklidí svůj psací stůl.
Es salieku veļu veļas mašīnā.	Dám prádlo do pračky.
Es izkaru veļu.	Pověsím prádlo.
Es gludinu veļu.	Vyžehlím prádlo.
Logi ir netīri.	Okna jsou špinavá.
Grīda ir netīra.	Podlaha je špinavá.
Trauki ir netīri.	Nádobí je špinavé.
Kas nospodrinās logus	Kdo umyje okna?
Kas izsūks putekļus	Kdo vyluxuje?
Kas nomazgās traukus	Kdo umyje nádobí?

Mātes valoda? Tēva valoda?

Kad bijāt mazi, no kura Jūs iemācījāties dzimto valodu? Droši vien daudzi atbildēs: ‘no mammas!’ Tā domā lielākā daļa no Zemes iedzīvotajiem. Jēdziens ‘mātes valoda’ pastāv gandrīz visās tautās. Kā angļi, tāpat arī ķīnieši ir pazīstami ar to. Iespējams, tas tādēļ, ka mātes pavada vairāk laika ar saviem bērniem. Bet jaunākie pētījumi nonākuši pie savādāka rezultāta. Tie parāda, ka mūsu dzimtā valoda visbiežāk ir mūsu tēvu valoda. Pētnieki apskatījuši sajaukušos tautu ģenētisko materiālu un valodas. Šādās tautās vecāki nāk no dažādām kultūrām. Šīs tautas radās tūkstošiem gadu atpakaļ. Iemesls tam ir lielā tautu staigāšana. Šo tautu sajaukšanās tika ģenētiski analizēta. Pēc tam to salīdzināja ar tautas valodu. Lielākā daļa šo tautu runā savu vīriešu senču valodā. Tas nozīmē, ka dzimtā valsts valoda nāk no Y hromosomas. Tātad, vīrieši atveda savu līdz valodu uz svešām zemēm. Un sievietes tur pieņēma vīriešu jauno valodu. Un pat šodien tēvi lielā mērā ietekmē mūsu valodu. Jo mācoties, mazuļi ir orientēti uz savu tēvu valodu. Tēvi ar saviem bērniem sarunājas salīdzinoši mazāk. Tāpat arī vīrieši veido vienkāršākus teikumus nekā sievietes. Tādēļ arī tēvu valoda mazuļiem ir piemērotāka. Tā to nepārslogo un ir vieglāk iemācīties. Tādēļ bērni labprātāk sarunājoties atdarina vairak ‘tēti’ nekā ‘mammu’. Vēlāk, mātes leksika izveido bērna valodu. Tādā veidā, gan māte, gan tēvs, vienlīdz ietekmē mūsu valodu. Tādēļ tai vajadzētu saukties - vecāku valoda!