latviešu » čehu | 56 [piecdesmit seši] | Jūtas

56 [padesát šest] Pocity

vēlēties	mít chuť
Mēs vēlamies.	Máme chuť.
Mēs nevēlamies.	Nemáme žádnou chuť.
baidīties	mít strach
Es baidos.	Mám strach.
Es nebaidos.	Nemám žádný strach.
būt laikam	mít čas
Viņam ir laiks.	Má čas.
Viņam nav laika.	Nemá čas.
būt garlaicīgi	nudit se
Viņai ir garlaicīgi.	Nudí se.
Viņai nav garlaicīgi.	Nenudí se.
būt izsalkušam	mít hlad
Vai Jūs esat izsalkuši	Máte hlad?
Vai Jūs neesat izsalkuši	Vy nemáte vůbec hlad?
būt izslāpušam	Mít žízeň
Viņi ir izslāpuši.	Mají žízeň.
Viņi nav izslāpuši.	Nemají vůbec žízeň.

Mūsu senču valoda

Modernās valodas var izpētīt valodnieki. Tam tiek izmantotas vairākas metodes. Bet kā cilvēki runāja tūkstošiem gadu atpakaļ? Uz šo jautajumu ir vissarežģītāk atbildēt. Neskatoties uz to, zinātnieki ir aizņemti gadiem pētot. Viņi vēlētos uzzināt, kā cilvēki runājuši agrāk. Lai to izdarītu, viņi mēģina rekonstruēt senās runas formas. Amerikāņu zinātnieki ir izdarījuši satraucošu atklājumu. Viņi izanalizēja vairak kā 2000 valodas. It īpaši viņi analizēja katras valodas teikumu uzbūvi. Viņu pētniecības rezultāti bija ļoti interesanti. Apmēram pusei valodu bija S-O-V teikumu uzbūve. Proti, vardu secība teikumos ir teikuma priekšmets(S), papildinātājs(O) un izteicējs(V). Vairāk kā 700 valodām teikuma uzbūve ir S-V-O. Un ap 160 valodām darbojas saskaņa ar V-S-O sistēmu. Tikai ap 40 valodām izmanto V-O-S secību. 120 valodas izveido hibrīdu. No otras puses, O-V-S un O-S-V ir ievērojami retāk sastopamas sistēmas. Lielākā daļa no analizētajām valodām izmanto S-O-V principu. Piemeram, persiešu, japāņu un turku valodas. Kaut gan lielākā daļa dzīvo valodu seko S-V-O secībai. Šāda teikumu uzbūve dominē indoeiropiešu valodās. Zinātnieki pieņem, ka S-O-V veids ticis izmantots agrāk. Visas valodas balstās uz šo sistēmu. Bet tad valodas nošķīrās. Mēs vēl neizām, kā tas notika. Iespējams, ka teikumu uzbūju atšķirībām ir bijis kāds iemesls. Jo, evolūcijas gaitā, tikai pārākais gūst virsroku…