latviešu » čehu | 79 [septiņdesmit deviņi] | Īpašības vārdi 2

79 [sedmdesát devět] Přídavná jména 2

Man mugurā ir zila kleita.	Mám na sobě modré šaty.
Man mugurā ir sarkana kleita.	Mám na sobě červené šaty.
Man mugurā ir zaļa kleita.	Mám na sobě zelené šaty.
Es pērku melnu somu.	Koupím černou tašku.
Es pērku brūnu somu.	Koupím hnědou tašku.
Es pērku baltu somu.	Koupím bílou tašku.
Man vajag jaunu mašīnu.	Potřebuji nové auto.
Man vajag ātru mašīnu.	Potřebuji rychlé auto.
Man vajag ērtu mašīnu.	Potřebuji pohodlné auto.
Tur augšā dzīvo veca sieviete.	Tam nahoře bydlí nějaká stará žena.
Tur augšā dzīvo resna sieviete.	Tam nahoře bydlí nějaká tlustá žena.
Tur lejā dzīvo ziņkārīga sieviete.	Tam nahoře bydlí nějaká zvědavá žena.
Mūsu viesi bija jauki ļaudis.	Naši hosté byli milí.
Mūsu viesi bija pieklājīgi ļaudis.	Naši hosté byli zdvořilí lidé.
Mūsu viesi bija interesanti ļaudis.	Naši hosté byli zajímaví lidé.
Man ir mīļi bērni.	Mám milé děti.
Bet kaimiņiem ir nekaunīgi bērni.	Ale mí sousedé mají drzé děti.
Vai Jūsu bērni ir rātni	Jsou vaše děti hodné?

Kā bērni iemācas runāt pareizi

Tiklīdz cilvēks piedzimst, tas kontaktējas ar cilvēkiem. Mazuļi raud, kad tie kaut ko vēlas. Tie jau mēnešu vecumā var pateikt dažus vienkāršus vārdus. Kad viņiem ir ap divi gai, tie var izveidot apmēram trīs vārdus garus teikumus. Jūs nevarat bērnus ietekmēt, kad tie sāk runāt. Bet jūs varat ietekmēt to, cik pareizi viņš apgūst savu dzimto valodu. Tādēļ jums jāapdomā dažas lietas. Pāri visam, svarīgi ir, lai bērns būtu vienmēr motivēts mācīties. Viņam jāapzinās, ka viņš gūst panākumus runājot. Mazuļiem patīk smaids kā pozitīva atbilde. Vecāki bērni meklē dialogu ar apkārtējo vidi. Viņi orientējas uz valodu, kādu izmanto viņam apkārt. Tādēļ to vecāku un skolotāju valodas prasmes ir ļoti savarīgas. Bērniem arī jāiemācas, ka valoda ir vērtība. Un tajā pašā laikā, jāgūšt prieks to mācoties. Lasot viņiem priekšā, bērns ievēro, cik valoda ir aizraujoša. Vecākiem arī jānodarbojas ar bērniem, cik daudz vien iespējams. Kad bērns pieredz kaut ko, viņš vēlas par to pastāstīt. Bērniem, kuri aug divvalodīgā ģimenē, nepieciešami stingri likumi. Viņam jāzin, ar kuru runāt kura valodā. Šādā veidā viņš iemācas atšķirt abas valodas. Kad bērni sāk iet skolā, to valoda mainās. Viņi apgūst jaunu sarunvalodu. Tad vecākiem svarīgi ir pievērst uzmanību, kā runā viņu bērns. Pētījumi pierāda, ka to pirmā valoda atstāj nospiedumu uz smadzenēm uz visu dzīvi. Ko mēs iemācamies būdami bērni, izmantojam visu savu dzīvi. Tie, kuri apguvuši pareizi savu dzimto valodu, gūs labumu nākotnē. Viņš iemācas jaunas lietas ātrāk un labāk - ne tikai svešvalodas.