latviešu » dāņu | 68 [sešdesmit astoņi] | liels – mazs

68 [otteogtres] stor – lille

liels un mazs	stor og lille
Zilonis ir liels.	Elefanten er stor.
Pele ir maza.	Musen er lille.
tumšs un gaišs	mørk og lys
Nakts ir tumša.	Natten er mørk.
Diena ir gaiša.	Dagen er lys.
vecs un jauns	gammel og ung
Mūsu vectēvs ir ļoti vecs.	Vores morfar / farfar er meget gammel.
Pirms 70 gadiem viņš vēl bija jauns.	For 70 år siden var han stadig ung.
skaists un neglīts	smuk og grim
Taurenis ir skaists.	Sommerfuglen er smuk.
Zirneklis ir neglīts.	Edderkoppen er grim.
resns un tievs	tyk og tynd
100 kilogramus smaga sieviete ir resna.	En kvinde på 100 kilo er tyk.
50 kilogramus smags vīrietis ir tievs.	En mand på 50 kilo er tynd.
dārgs un lēts	dyr og billig
Mašīna ir dārga.	Bilen er dyr.
Avīze ir lēta.	Avisen er billig.

Divas valodas = divi runas centri!

Mūsu smadzenēm vienalga, kad mēs mācamies valodu. Tas ir tādēļ, ka dažādām valodām ir dažādas glabātuves. Ne visas valodas, kuras apgūstam glabājas vienkopus. Valodai, kuru apgūstam, kad esam pieaugiši, ir sava glabāšanas vieta. Tas nozīmē, ka smadzenes jaunos likumus apstrādā atšķitīgā vietā. Tā netiek glabāta vienā vietā ar dzimto valodu. Savukārt, divvalodīgie izmanto tikai vienu smadzeņu daļu. Vairāki pētījumi nonākuši pie šāda slēdziena. Neurozinātnieki izmeklējuši vairākus testa subjektus. Šie subjekti brīvi pārvaldīja divas valodas. Viena daļa grupas bija uzauguši divvalodīgā vidē. Otra daļa bija apguvuši otru valodu vēlāk savā dzīvē. Zinātnieki varēja izmērīt smadzeņu darbību valodu pārbaudījumu laikā. Tā viņi vrēja redzēt, kuras smadzeņu daļas testa laikā darbojās. Un viņi redzēja, ka ‘vēlajiem’ valodu apguvējiem ir divi runas centri. Zinātnieki jau sen domāja, ka tas tā ir. Cilvēki ar smadzeņu traumām uzrāda savādākus simptomus. Tātad, smadzeņu trauma var arī novest pie runas problēmām. Cietušie nespēj tik labi izrunāt vai saprast vārdus. Bet divvalodīgie bieži uzrāda neparastus simptomus. To runas problēmas ne vienmēr ietekmē abas valodas. Ja traumēta tikai viena smadzeņu daļa, tad funkcionē vēl otra. Tad pacienti runā vienā valodā labāk nekā otrā. Abas valodas tiek atkārtoti apgūtas dažādos ātrumos. Tas pierāda, ka valodas netiek glabātas vienā vietā. Tādēļ, ka tās nebija apgūtas vienlaicīgi, tās izveido divus centrus. Vēl nav skaidrs, kā mūsu smadzenes pārvalda vairākas valodas. Bet jauni atklājumi varētu novest pie jaunām mācīšanās stratēģijām.