latviešu » spāņu | 18 [astoņpadsmit] | Mājas uzkopšana

18 [dieciocho] Limpieza Doméstica

Šodien ir sestdiena.	Hoy es sábado.
Šodien mums ir laiks.	Hoy tenemos tiempo.
Šodien mēs uzkopjam dzīvokli.	Hoy limpiamos el apartamento.
Es uzkopju vannas istabu.	Yo limpio el baño.
Mans vīrs mazgā mašīnu.	Mi esposo lava el coche / carro (am.).
Bērni tīra divriteņus.	Los niños limpian las bicicletas.
Vecmāmiņa aplej puķes.	La abuela riega las flores.
Bērni uzkopj bērnu istabu.	Los niños ordenan el cuarto de los niños.
Mans vīrs sakārto savu rakstāmgaldu.	Mi esposo ordena su escritorio.
Es salieku veļu veļas mašīnā.	Yo pongo la ropa en la lavadora.
Es izkaru veļu.	Yo tiendo la ropa.
Es gludinu veļu.	Yo plancho la ropa.
Logi ir netīri.	Las ventanas están sucias.
Grīda ir netīra.	El suelo / piso (am.) está sucio.
Trauki ir netīri.	La vajilla está sucia.
Kas nospodrinās logus	¿Quién limpia las ventanas?
Kas izsūks putekļus	¿Quién pasa la aspiradora?
Kas nomazgās traukus	¿Quién lava la vajilla?

Mātes valoda? Tēva valoda?

Kad bijāt mazi, no kura Jūs iemācījāties dzimto valodu? Droši vien daudzi atbildēs: ‘no mammas!’ Tā domā lielākā daļa no Zemes iedzīvotajiem. Jēdziens ‘mātes valoda’ pastāv gandrīz visās tautās. Kā angļi, tāpat arī ķīnieši ir pazīstami ar to. Iespējams, tas tādēļ, ka mātes pavada vairāk laika ar saviem bērniem. Bet jaunākie pētījumi nonākuši pie savādāka rezultāta. Tie parāda, ka mūsu dzimtā valoda visbiežāk ir mūsu tēvu valoda. Pētnieki apskatījuši sajaukušos tautu ģenētisko materiālu un valodas. Šādās tautās vecāki nāk no dažādām kultūrām. Šīs tautas radās tūkstošiem gadu atpakaļ. Iemesls tam ir lielā tautu staigāšana. Šo tautu sajaukšanās tika ģenētiski analizēta. Pēc tam to salīdzināja ar tautas valodu. Lielākā daļa šo tautu runā savu vīriešu senču valodā. Tas nozīmē, ka dzimtā valsts valoda nāk no Y hromosomas. Tātad, vīrieši atveda savu līdz valodu uz svešām zemēm. Un sievietes tur pieņēma vīriešu jauno valodu. Un pat šodien tēvi lielā mērā ietekmē mūsu valodu. Jo mācoties, mazuļi ir orientēti uz savu tēvu valodu. Tēvi ar saviem bērniem sarunājas salīdzinoši mazāk. Tāpat arī vīrieši veido vienkāršākus teikumus nekā sievietes. Tādēļ arī tēvu valoda mazuļiem ir piemērotāka. Tā to nepārslogo un ir vieglāk iemācīties. Tādēļ bērni labprātāk sarunājoties atdarina vairak ‘tēti’ nekā ‘mammu’. Vēlāk, mātes leksika izveido bērna valodu. Tādā veidā, gan māte, gan tēvs, vienlīdz ietekmē mūsu valodu. Tādēļ tai vajadzētu saukties - vecāku valoda!