latviešu » spāņu | 91 [deviņdesmit viens] | Palīgteikumi ar ka 1

91 [noventa y uno] Oraciones subordinadas con que 1

Rīt varbūt būs labāks laiks.	Tal vez hará mejor tiempo mañana.
Kā Jūs to zināt	¿Cómo lo sabe (usted)?
Es ceru, ka tas būs labāks.	Espero que haga mejor tiempo.
Viņš noteikti atnāks.	Seguro que viene.
Vai tas ir noteikti	¿Seguro?
Es zinu, ka viņš atnāks.	Sé que vendrá.
Viņš noteikti piezvanīs.	Seguro que llama.
Patiešām	¿De verdad?
Es domāju, ka viņš piezvanīs.	Creo que llamará.
Vīns noteikti ir vecs.	El vino es seguramente viejo.
Vai jūs to droši zināt	¿Lo sabe (usted) con seguridad?
Es pieņemu, ka tas ir vecs.	Creo / Supongo que es viejo.
Mūsu vadītājs izskatās labi.	Nuestro jefe tiene buen aspecto.
Jūs tā domājat	¿Usted cree?
Es uzskatu, ka viņš izskatās pat ļoti labi.	Diría incluso que tiene muy buen aspecto.
Vadītājam noteikti ir draudzene.	Seguro que nuestro jefe tiene novia.
Jūs patiešām tā domājat	¿Lo cree (usted) de verdad?
Ir pilnīgi iespējams, ka viņam ir draudzene.	Es muy posible que tenga novia.

Kā smadzenes apgūst gramatiku

Dzimto valodu mēs mācamies no bērnības. Tas notiek pilnīgi automātiski. Mēs to neapzināmies. Kaut gan, mūsu smadzenēm ir daudz jāpaveic, lai to paveiktu. Mācoties, piemēram, gramatiku, tām ir daudz jāstrādā. Katru dienu tās dzird kaut ko jaunu. Tās pastāvīgi saņem jaunus impulsus. Bet smadzenes nevar apstrādāt katru impulsu atsevišķi. Tām jārīkojas ekonomiski. Līdz ar to, tās ir orientētas uz regularitāti. Smadzenes atceras to, ko tās dzird bieži. Tās atzīmē, cik bieži kāds specifiska lieta notiek. Pēc tam, no šiem piemēriem, tās veido gramatiskus likumus. Bērni zina, vai teikums ir vai nav pareizs. Bet viņi nezin, kādēļ tas tā ir. Smadzenes zina likumus bez nepieciešamības tos mācīties. Pieaugušie mācas valodas savādāk. Viņi jau zina dzimtās valodas uzbūvi. Tas veido pamatu jauniem gramatiskajiem likumiem. Bet, lai pieaugušie to iemācītos, ir nepieciešama apmācība. Mācoties gramatiku, smadzenēm ir fiskēta sistēma. To var redzēt, piemēram, ar lietvārdiem un darbības vārdiem. Tie tiek saglabāti dažādos smadzenes rajonos. Tos apstrādājot, smadzenes ir aktīvas atsevišķos rajonos. Vienkārši likumi arī tiek apgūti savādāk ka sarežģīti. Ar sarežģītiem likumiem vairākas smadzeņu daļas strādā vienlaicīgi. Kā tieši smadzenes mācas gramatiku, nav vēl izpētīts. Bet mēs zinām, ka teorētiski tās var iemācīties jebkuru gramatisko likumu...