Sarunām

MP3

84 [astoņdesmit četri]

Pagātne 4

84 [kaheksakümmend neli]	Minevik 4

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..

Nav atrasts neviens video!

Lejupielādes ir BEZMAKSAS personīgai lietošanai, valsts skolām vai nekomerciāliem nolūkiem.
LICENCES LĪGUMS | Lūdzu, ziņojiet par visām kļūdām vai nepareiziem tulkojumiem šeit!
Iespiedums | © Autortiesības 2007 — 2024 Goethe Verlag Starnberg un licences devēji.
Visas tiesības paturētas. Sazināties

lasīt	l_g_m_ lugema l_____ lugema ______ lugema
Es lasīju.	M_ l_g_s_n_ Ma lugesin. M_ l_______ Ma lugesin. __ ________ Ma lugesin.
Es izlasīju visu romānu.	M_ l_g_s_n t_r_e r_m_a_i l_b_. Ma lugesin terve romaani läbi. M_ l______ t____ r______ l____ Ma lugesin terve romaani läbi. __ _______ _____ _______ _____ Ma lugesin terve romaani läbi.

saprast	m_i_t_a mõistma m______ mõistma _______ mõistma
Es sapratu.	M_ m_i_t_i_. Ma mõistsin. M_ m________ Ma mõistsin. __ _________ Ma mõistsin.
Es sapratu visu tekstu.	M_ m_i_t_i_ t_r_e_ t_k_t_. Ma mõistsin tervet teksti. M_ m_______ t_____ t______ Ma mõistsin tervet teksti. __ ________ ______ _______ Ma mõistsin tervet teksti.

atbildēt	v_s_a_a vastama v______ vastama _______ vastama
Es atbildēju.	M_ v_s_a_i_. Ma vastasin. M_ v________ Ma vastasin. __ _________ Ma vastasin.
Es atbildēju uz visiem jautājumiem.	M_ v_s_a_i_ k_i_i_e k_s_m_s_e_e_ Ma vastasin kõigile küsimustele. M_ v_______ k______ k___________ Ma vastasin kõigile küsimustele. __ ________ _______ ____________ Ma vastasin kõigile küsimustele.

Es to zinu – es to zināju.	M_ t_a_ s_d_ – m_ t_a_s_n s_d_. Ma tean seda – ma teadsin seda. M_ t___ s___ – m_ t______ s____ Ma tean seda – ma teadsin seda. __ ____ ____ _ __ _______ _____ Ma tean seda – ma teadsin seda.
Es to rakstu – es to uzrakstīju.	M_ k_r_u_a_ s_d_ – m_ k_r_u_a_i_ s_d_. Ma kirjutan seda – ma kirjutasin seda. M_ k_______ s___ – m_ k_________ s____ Ma kirjutan seda – ma kirjutasin seda. __ ________ ____ _ __ __________ _____ Ma kirjutan seda – ma kirjutasin seda.
Es to dzirdu – es to dzirdēju.	M_ k_u_a_ s_d_ – m_ k_u_s_n s_d_. Ma kuulan seda – ma kuulsin seda. M_ k_____ s___ – m_ k______ s____ Ma kuulan seda – ma kuulsin seda. __ ______ ____ _ __ _______ _____ Ma kuulan seda – ma kuulsin seda.

Es to nesu – es to atnesu.	M_ t_o_ s_l_e ä_a – m_ t_i_ s_l_e ä_a_ Ma toon selle ära – ma tõin selle ära. M_ t___ s____ ä__ – m_ t___ s____ ä___ Ma toon selle ära – ma tõin selle ära. __ ____ _____ ___ _ __ ____ _____ ____ Ma toon selle ära – ma tõin selle ära.
Es to nesu – es to atnesu.	M_ t_o_ s_l_e – m_ t_i_ s_l_e_ Ma toon selle – ma tõin selle. M_ t___ s____ – m_ t___ s_____ Ma toon selle – ma tõin selle. __ ____ _____ _ __ ____ ______ Ma toon selle – ma tõin selle.
Es to pērku – es to nopirku.	M_ o_t_n s_l_e – m_ o_t_i_ s_l_e_ Ma ostan selle – ma ostsin selle. M_ o____ s____ – m_ o_____ s_____ Ma ostan selle – ma ostsin selle. __ _____ _____ _ __ ______ ______ Ma ostan selle – ma ostsin selle.

Es to gaidu – es to gaidīju.	M_ o_t_n s_d_ – m_ o_t_s_n s_d_. Ma ootan seda – ma ootasin seda. M_ o____ s___ – m_ o______ s____ Ma ootan seda – ma ootasin seda. __ _____ ____ _ __ _______ _____ Ma ootan seda – ma ootasin seda.
Es to paskaidroju – es to paskaidroju.	M_ s_l_t_n s_d_ – m_ s_l_t_s_n s_d_. Ma seletan seda – ma seletasin seda. M_ s______ s___ – m_ s________ s____ Ma seletan seda – ma seletasin seda. __ _______ ____ _ __ _________ _____ Ma seletan seda – ma seletasin seda.
Es to pazīstu – es to pazinu.	M_ t_n_e_ s_d_ – m_ t_n_s_n s_d_. Ma tunnen seda – ma tundsin seda. M_ t_____ s___ – m_ t______ s____ Ma tunnen seda – ma tundsin seda. __ ______ ____ _ __ _______ _____ Ma tunnen seda – ma tundsin seda.

Sarunām

Divvalodība uzlabo dzirdi

Izvēlne

Saites

Lejupielādējiet mūsu lietotni