Sarunām

MP3

56 [piecdesmit seši]

Jūtas

56 [femtiseks]	Kjensler

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:

Mūsu senču valoda

Modernās valodas var izpētīt valodnieki. Tam tiek izmantotas vairākas metodes. Bet kā cilvēki runāja tūkstošiem gadu atpakaļ? Uz šo jautajumu ir vissarežģītāk atbildēt. Neskatoties uz to, zinātnieki ir aizņemti gadiem pētot. Viņi vēlētos uzzināt, kā cilvēki runājuši agrāk. Lai to izdarītu, viņi mēģina rekonstruēt senās runas formas. Amerikāņu zinātnieki ir izdarījuši satraucošu atklājumu. Viņi izanalizēja vairak kā 2000 valodas. It īpaši viņi analizēja katras valodas teikumu uzbūvi. Viņu pētniecības rezultāti bija ļoti interesanti. Apmēram pusei valodu bija S-O-V teikumu uzbūve. Proti, vardu secība teikumos ir teikuma priekšmets(S), papildinātājs(O) un izteicējs(V). Vairāk kā 700 valodām teikuma uzbūve ir S-V-O. Un ap 160 valodām darbojas saskaņa ar V-S-O sistēmu. Tikai ap 40 valodām izmanto V-O-S secību. 120 valodas izveido hibrīdu. No otras puses, O-V-S un O-S-V ir ievērojami retāk sastopamas sistēmas. Lielākā daļa no analizētajām valodām izmanto S-O-V principu. Piemeram, persiešu, japāņu un turku valodas. Kaut gan lielākā daļa dzīvo valodu seko S-V-O secībai. Šāda teikumu uzbūve dominē indoeiropiešu valodās. Zinātnieki pieņem, ka S-O-V veids ticis izmantots agrāk. Visas valodas balstās uz šo sistēmu. Bet tad valodas nošķīrās. Mēs vēl neizām, kā tas notika. Iespējams, ka teikumu uzbūju atšķirībām ir bijis kāds iemesls. Jo, evolūcijas gaitā, tikai pārākais gūst virsroku…

Nav atrasts neviens video!

Lejupielādes ir BEZMAKSAS personīgai lietošanai, valsts skolām vai nekomerciāliem nolūkiem.
LICENCES LĪGUMS | Lūdzu, ziņojiet par visām kļūdām vai nepareiziem tulkojumiem šeit!
Iespiedums | © Autortiesības 2007 — 2024 Goethe Verlag Starnberg un licences devēji.
Visas tiesības paturētas. Sazināties

vēlēties	h_ l_s_ ha lyst h_ l___ ha lyst __ ____ ha lyst
Mēs vēlamies.	V_ h_r l_s_. Vi har lyst. V_ h__ l____ Vi har lyst. __ ___ _____ Vi har lyst.
Mēs nevēlamies.	V_ h_r i_k_e l_s_. Vi har ikkje lyst. V_ h__ i____ l____ Vi har ikkje lyst. __ ___ _____ _____ Vi har ikkje lyst.

baidīties	v_r_ r_d_ vere redd v___ r___ vere redd ____ ____ vere redd
Es baidos.	E_ e_ r_d_. Eg er redd. E_ e_ r____ Eg er redd. __ __ _____ Eg er redd.
Es nebaidos.	E_ e_ i_k_e r_d_. Eg er ikkje redd. E_ e_ i____ r____ Eg er ikkje redd. __ __ _____ _____ Eg er ikkje redd.

būt laikam	h_ t_d ha tid h_ t__ ha tid __ ___ ha tid
Viņam ir laiks.	H_n h_r t_d_ Han har tid. H__ h__ t___ Han har tid. ___ ___ ____ Han har tid.
Viņam nav laika.	H_n h_r i_k_e t_d_ Han har ikkje tid. H__ h__ i____ t___ Han har ikkje tid. ___ ___ _____ ____ Han har ikkje tid.

būt garlaicīgi	k_i_ s_g keie seg k___ s__ keie seg ____ ___ keie seg
Viņai ir garlaicīgi.	H_ k_i_r s_g_ Ho keiar seg. H_ k____ s___ Ho keiar seg. __ _____ ____ Ho keiar seg.
Viņai nav garlaicīgi.	H_ k_i_r s_g i_k_e_ Ho keiar seg ikkje. H_ k____ s__ i_____ Ho keiar seg ikkje. __ _____ ___ ______ Ho keiar seg ikkje.

būt izsalkušam	v_r_ s_o_t_n vere svolten v___ s______ vere svolten ____ _______ vere svolten
Vai Jūs esat izsalkuši	E_ d_ s_o_t_e_ Er de svoltne? E_ d_ s_______ Er de svoltne? __ __ ________ Er de svoltne?
Vai Jūs neesat izsalkuši	E_ d_ i_k_e s_o_t_e_ Er de ikkje svoltne? E_ d_ i____ s_______ Er de ikkje svoltne? __ __ _____ ________ Er de ikkje svoltne?

būt izslāpušam	v_r_ t_r_t vere tyrst v___ t____ vere tyrst ____ _____ vere tyrst
Viņi ir izslāpuši.	D_i e_ t_r_t_. Dei er tyrste. D__ e_ t______ Dei er tyrste. ___ __ _______ Dei er tyrste.
Viņi nav izslāpuši.	D_i e_ i_k_e t_r_t_. Dei er ikkje tyrste. D__ e_ i____ t______ Dei er ikkje tyrste. ___ __ _____ _______ Dei er ikkje tyrste.

Sarunām

Mūsu senču valoda

Izvēlne

Saites

Lejupielādējiet mūsu lietotni